D-vitamīns: saules aizstāšana ziemā
Līdzās D vitamīna svarīgajai lomai kaulu stiprināšanā, arvien vairāk pierādījumus izdodas iegūt par citām pozitīvām šī vitamīna īpašībām. D vitamīns regulē imūno sistēmu, mazina iekaisuma reakcijas, var palīdzēt novērst dažādu audzēju veidošanos, iespējams, samazina bīstamu asinsvadu aterosklerotisko pangu veidošanos, samazina asinsspiedienu un novērš metabolo sindromu, kas cieši saistīts ar 2. tipa cukura diabēta attīstīšanos. Cilvēkiem ar optimālu D vitamīna līmeni ir mazāka iespējamība saslimt ar cukura diabētu. Diemžēl daba Ziemeļos dzīvojošos nelutina, jo UVB saules stari, kas veido D vitamīnu ādā, Latviju sasniedz vien vasaras mēnešos. Taču tas nenozīmē, ka tur neko nevar darīt.
Dienvidnieki – saules lutināti
Visīsākais ceļš cauri atmosfērai saules stariem līdz Zemei jāmēro pie ekvatora un tropu joslā, kur ultravioletie B (UVB) stari ir visintensīvākie. Pietiekošs UVB saules starojums (viļņu garums 280-320 nm), lai gandrīz visu gadu ādā veidotos pietiekošs D3 vitamīna līmenis, ir pasaules daļā, kas atrodas no ekvatora līdz 37. ziemeļu un dienvidu platuma paralēlēm. Latvija (arī Aļaska) izvietota uz 57. ziemeļu platuma paralēles, saules stari krīt slīpāk, lielāka daļa UVB staru absorbējas atmosfērā, tādēļ D vitamīna veidošanās ādā iespējama tikai no maija līdz septembrim. Arī mākoņains laiks samazina D vitamīna veidošanos ādā. Lielbritānijā veiktā pētījumā noskaidrots, ka D vitamīna līmenis asinīs Aberdīnas iedzīvotājiem Skotijā (57. ziemeļu platuma paralēle) ir vidēji par 10 nmol/l zemāks kā Gilfordas iedzīvotājiem Anglijā (51. ziemeļu platuma paralēle). Zinātnieki pieļauj, ka Lielbritānijas ziemeļos cilvēki izvēlas vairāk laika pavadīt iekštelpās, jo ir aukstāks, skarbāki laikapstākļi. Jāatzīst, ka arī Latvijā pastaigas, riteņbraukšana, nūjošana un skriešana ārā svaigā gaisā ir mazāk populāras kā Zviedrijā, kur pat lietus un sals neattur iedzīvotājus no veselīgajām fiziskajām aktivitātēm. Pat uzturoties saulē, D vitamīns ādā varētu veidoties nepietiekoši: pēc 65 gadu vecuma, cilvēkiem ar ķermeņa masas indeksu virs 34 kg/m2 (ĶMI aprēķina ķermeņa masu kilogramos izdalot ar auguma garumu metros un vēlreiz izdalot ar auguma garumu metros), kā arī nēsājot apģērbu un galvassegu, kas pilnīgi nosedz seju un ķermeni. Tomēr der atcerēties, ka vasarā uzturoties saulē ilgāk par 15 minūtēm, lietojams saules aizsargkrēms ar SPF vismaz 15 pirms āda kļuvusi apsārtusi vai pat apdegusi.
Saules enerģija uzturā
Ir valstis, kur pieņemts D vitamīnu pārtikas produktos un D vitamīna preparātos mērīt mikrogramos (µg), Latvijā lieto mērvienību - starptautiskās vienībās (SV 1 µg vitamīna D3 atbilst 40 SV.
Ar uzturu katru dienu uzņemt pietiekošu D vitamīna daudzumu izdodas reti. Tikai atsevišķi pārtikas produkti satur nozīmīgu D3 vitamīnu daudzumu, piemēram, olu dzeltenums 504 SV/100 g (viens olas dzeltenums sver ap 18 g, tātad satur ~ 90 SV), treknās zivis (lasis, sumbrija, siļķes, sardīnes) 200-640 SV/100 g. Dzīvnieku izcelsmes produkti (gaļa, aknas, tauki, nieres) satur tikai 4-60 SV/100g D3 vitamīna.
D2 vitamīna avots ir meža sēnes 520-1200 SV/ 100 g neapstrādātu sēņu, taču veikalā nopērkamās kultivētās sēnes vitamīnu D2 nesatur, jo tiek audzētas bez saules gaismas un UVB starojuma.
Somijā un Zviedrijā piens ražošanas procesā tiek bagātināts ar D vitamīnu. Kopš šīs obligātās prasības ieviešanas, ievērojami mazinājies D vitamīna deficīts abās valstīs. Šobrīd arī Latvijā nopērkams ar D vitamīnu bagātināts piens, kas satur 30 SV vitamīna D 100 ml.
Aktīvā D vitamīna radīšana organismā
Organisms pats izveido aktīvo D vitamīnu, izmantojot gan caur ādu, gan uzturu iegūto vitamīnu.
Ādā saražotais vitamīns D3 iekļūst ādas sīkajos asinsvados – kapilāros, ar asins straumi nonāk aknās. Savukārt ar uzturu vai D vitamīna preparāta veidā uzņemtais D2 un D3 vitamīns kopā ar tauku molekulām uzsūcas tievajās zarnās (uzsūcas 62-91% no zarnu traktā nokļuvušā D vitamīna), tad ar limfu un asins plazmu arī nonāk aknās. Lai rastos aktīvais D vitamīns, kas nodrošina labāku kalcija un fosfora uzsūkšanos zarnās, kavē kalcija ņemšanu no kauliem un stiprina veselību, nepieciešamas divas neaktīvo D2 un D3 vitamīna pārvērtības, kas notiek aknās un sekojoši nierēs. Aknās D2 un D3 vitamīnam tiek pievienota hidroksilgrupa pie 25. oglekļa atoma, veidojas D 25-hidroksivitamīns jeb kalcidiols.
Tieši D 25(OH) vitamīna līmenis nosakāms laboratorijā asins paraugā, tas vislabāk atspoguļo kopējo (gan ādā sintezētā D3, gan ar uzturu uzņemtā D2) nodrošinājumu ar D vitamīnu. Kopējā D vitamīna līmenim visu gadu jābūt virs 30 ng/ml, lai saglabātu muskuļu un skeleta sistēmas veselību. Lai rastos aktīvais D vitamīns kalcitriols jeb D 1,25-dihidrksivitamīns, nepieciešama vēl vienas hidroksil- grupas pievienošana pie 1. oglekļa atoma, kas notiek nieres. Ja ir smagas pakāpes aknu vai nieru darbības traucējumi, aktīvā D vitamīna veidošanās var samazināties vai nenotikt.
D vitamīns – kalcijam un ne tikai
D vitamīns ir nepieciešams, lai ar uzturu uzņemtais kalcijs no zarnu trakta nonāktu asinīs jeb uzsūktos. D vitamīns nodrošina optimālu kalcija līmeņa uzturēšanu, kaulu veselību un muskuļu funkciju. Pazemināts D vitamīna līmenis jeb D hipovitaminoze var būt cēlonis nespecifiskām muskuļu sāpēm, muskuļu vājumam, zemākam kaulu minerālajam blīvumam, augstākam riskam saslimt ar osteoporozi, sirds un asinsvadu slimībām, multiplo sklerozi, atsevišķiem vēžu veidiem, tuberkulozi un pat gripu. Zemāks D vitamīna līmenis cilvēkiem ar aptaukošanos skaidrojams ar to, ka tauku šūnas “sagūsta” D vitamīnu, līdz ar to asinīs ir zemāks D vitamīna līmenis, kas dotu ieguvumus veselībai. Cukura diabēta gadījumā nepietiekošs D vitamīna līmenis samazina insulīna veidošanos, D vitamīna papildus uzņemšana var pozitīvi ietekmēt sirds un asinsvadu sistēmu, mazināt iekaisuma reakcijas, tādējādi mazinot cukura diabēta vēlīno komplikāciju iespējamību.
Parasti profilaktiskā D vitamīna deva pieaugušajiem ir 800 - 1000 SV dienā. Profilaktiskā deva nozīmē, ka asins analīzē D 25(OH) vitamīns ir normas robežās - no 30 līdz 60 ng/ml un tiek uzņemts D vitamīns, lai uzturētu esošo optimālo D vitamīna līmeni asinīs . Ja D vitamīna līmenis ir zemāks par 30 ng/ml, piemērotāko D vitamīna devu izvērtēs Jūsu ģimenes ārsts, internists vai endokrinologs. Pieaugušajiem augstākā rekomendētā D vitamīna deva ir 4000 SV ik dienas.
Ārstējot D hipovitaminozi, svarīgi uzņemt arī pietiekošu kalcija daudzumu ar uzturu: vīriešiem un sievietēm pirms menopauzes 1000 mg dienā, menopauzē 1200 mg dienā.
Raksts publicēts diabēta izglītojošā žurnālā "Saule" 2016;3:12